Šodien, 6.jūnijā, tiesā paredzēts uzklausīt Andra Šķēles kādreizējā biroja vadītāja Jurģa Liepnieka pēdējo vārdu t.s. digitālgeitas lietā. Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā tiek izskatā digitālās televīzijas krimināllieta.
Atgādinām, ka J. Liepniekam Rīgas apgabaltiesa 2015. gadā kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Tomēr Liepnieks ar tiesas spriedumu nebija mierā, un to pārsūdzēja. Lai arī viņam netika piespriests reāls cietumssods (par ko daudzi tai laikā bija pārsteigti), Liepnieks uzskatīja, ka sods ir pārāk bargs. Rīgas apgabaltiesā Liepnieks tika attaisnots viņam inkriminētajā noziegumā par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā,
…taču atzīts par vainīgu krāpšanas līdzdalībā lielā apmērā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanā, ja to veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Analizējot tiesas lietas materiālus, jāsecina, ka Latvijā bēdīgi slavenajam sabiedrisko attiecību speciālistam būs grūti izlocīties no šīs lietas. Toreiz daudzi sprieda, ka Liepnieks varētu mēģināt izlocīties no barga soda, ja liecinātu pret savu bijušo šefu Andri Šķēli.
Mēs esam īsi apkopojuši tiesas secinājumus, balstoties uz liecībām un pierādījumiem:
Ar pierādījumiem un liecībām ir pierādīts, ka LVRTC, Satiksmes ministrijas un AS LNT amatpersonām par A.Ēķa un citu personu aktivitātēm, uzsākot sarunas par digitālās televīzijas (turpmāk DTV) izveidošanu Latvijas Republikā, nekas nebija zināms. Pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka A.Ēķa un J.Liepnieka nodomi nebija vērsti uz godīgas uzņēmējdarbības īstenošanu, bet nolūks bija slepus iesaistīties DTV projektā, ārēji radot maldīgu priekšstatu par DTV projekta īstenotāju, un, realizējot to, iedzīvoties, slēpjot naudas līdzekļus aiz Kempmayer Media Latvia (KML) akcionāriem, kur galējā labuma guvēji būtu viņi paši un citas personas no Latvijas.
Interasanti secinājumi izdarāmi arī balstoties uz A.Šķēles liecības: Viņam vairākkārt bija kontakti un sarunas ar J.Liepnieku par to, ka viņam, tiek piedāvāts iesaistīties projektā saistībā ar DTV.
J.Liepnieks bija šī projekta (digitalizācijas) entuziasts, kas spēšot piesaistīt tam visaugstākās raudzes mediju speciālistus. J. Liepniekam bija kontakti ar klientu, kas bija ieinteresēts DTV izveidošanā Latvijā (KML).
Savukārt Andreja Ēķa liecībās norādīts: Saruna ar J.Liepnieku notikusi nejauši, pēc J.Liepnieka spontāni izrādītās iniciatīvas. Viņš pastāstīja J.Liepniekam par savu Latvijas televīzijas attīstības redzējumu. J.Liepnieks ļoti ieinteresējas, piedāvāja dažādus gājienus sabiedrisko attiecību jomā, iespējas piesaistīt finansējumu un savus sakarus politikā.
Tiesa secināja, ka pierādījumi norāda uz A.Ēķa un J.Liepnieka lomu un nozīmi krāpšanas organizēšanā, savstarpēji vienojoties. Ir pierādīti apstākļi, ka KML izveides uzdevums bija fiktīvi iesaistīties DTV projektā, slēpjot dalībnieku un galīgo īpašnieku identitāti. J.Liepniekam un A.Ēķim nebija nekāda pamata spriest par KML iesaisti DTV projektā, jo neviena oficiāla institūcija vēl nebija apspriedusi šo projektu un nebija lēmusi par DTV projekta īstenošanas formu un veidu.
Ir pamats secināt, ka M.E.Flanagens KML dalībnieku struktūru izveidoja, pamatojoties uz saņemto informāciju no J.Liepnieka un A.Ēķa, kuri informāciju nodeva G.Bandēnam un J.Lozem.
Novērtējot pierādījums un izslēdzot visas saprātīgās šaubas, ir pamats atzīt, ka bez jebkāda objektīva pamata, jo nebija ne līguma, ne oficiālā līmenī Satiksmes ministrijā, LVRTC vai DLRTC ziņu par KML iespējamo darbību DTV projektā, J.Liepnieks, J.Loze un U.Kokins, kuri jau iepriekš veica pasākumus KML dalībnieku struktūras izveidošanā un apsprieda KML iespējamo lomu, kopā ar M.E.Flanagenu apsprieda KML darbības DTV Latvijā ieviešanā un preču un pakalpojumu piegādē.
Tiesnesis atzīst, ka pierādījumi dod pamatu nešaubīgi secināt, ka J.Liepnieka, J.Lozes un U.Kokina rīcības motīvi bija noziedzīgi, tas ir nepamatoti iedzīvoties DTV projekta īstenošanas gaitā.
M.E.Flanagena liecībā teikts:Process tika koordinēts caur G.Bandēnu un J.Liepnieku, un nauda nonāca pie mums, un tā bija, lai nomaksātu akciju kapitālu.
D.Liepnieces (Urtānes) liecība: veicot 5’000 Lielbritānijas mārciņu iemaksu G.Bandēna kontā, ir vienīgi izpildījusi J.Liepnieka lūgumu.
G.Bandēna liecība: Attiecībā uz KML vai ar to saistītām kompānijām šajā sakarā bija maksājams 5’000 Lielbritānijas mārciņu, ko pēc J.Liepnieka lūguma viņš pārsūtīja Wilton & Partners.
Novērtējot pierādījumus, nešaubīgi pamats atzīt, ka J.Liepnieks par KML administrēšanu, izmantojot G.Bandēna starpniecību un tieši, ir veicis samaksu, kas dod pamatu atzīt J.Liepnieka personīgu ieinteresētību KML pastāvēšanā, neskatoties uz to, ka formāli J.Liepnieks vairs nebija KML akciju turētājs. Iepriekš minētie pierādījumi dod pamatu atzīt, ka J.Liepnieka nodoms, nebija tikai palīdzēt DTV projekta īstenošanai, bet J.Liepnieks tieši bija ieinteresēts iegūt materiālo labumu, kas arī tika īstenots slēdzot fiktīvu līgumu, izmantojot SIA Sofists, un dibinot sabiedrību Timber International Services S.A.
Fakts, ka J.Loze saskaņo ar J.Liepnieku Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā starp DLRTC un KML, apstiprina J.Liepnieka informētību un ieinteresētību DTV lietā.
H.Krongorna liecība: Viņš pieņem, ka tā bija J.Liepnieka iniciatīva ar J.Lozes starpniecību e-pasta kopiju ar DTV Līgumu pārsūtīt viņam.
Tādi apstākļi, ka J.Liepnieks, kuram nebija nekādu, ne tiešu, ne pastiprinātu tiesisku attiecību ar DLRTC, devās uz Londonu uz Līguma parakstīšanu kopā ar DLRTC pārstāvi G.Sprundi, bija klāt pie Līguma parakstīšanas un turpat sniedza M.E. Flanagenam skaidrojumus par DLRTC statusu un deva nupat noslēgtajam Līgumam atbilstošu apsolījumu, ka DLRTC nokārtos bankas garantiju, līdztekus citiem pierādījumiem par J.Liepnieka darbībām, liecina par J.Liepnieka organizatora lomu šī Līguma tapšanā.
J.Liepnieks apzinājās gan M.E.Flanagena iespējas un lomu DTV projekta īstenošanā, ka tā būs fiktīva, gan KML iepriekšējās pieredzes, darbinieku un spēju neesamību, gan Līgumā ietvertās informācijas par KML nepatiesīgumu. J.Liepnieks apzinājās nolūku Līguma ar KML noslēgšanai, tas ir, nepamatoti, prettiesiski iedzīvoties, izveidojot DTV Latvijā.
Apstāklis, ka pēc viena mēneša un divām dienām pēc Līguma ar KML parakstīšanas, M.E.Flanagens kā KML direktors nolemj dibināt KMLat, kas turpmāk imitēs darbības DTV ieviešanā, dod pamatu atzīt, ka
KML loma DTV projekta ieviešanā bija fiktīva ar nolūku ārēji radīt priekšstatu, ka projektu īsteno Lielbritānijas uzņēmums, un slēpt projekta saistību ar A.Ēķi, J.Liepnieku un citām personām no Latvijas.
Novērtējot apsūdzības sadaļu un attiecināmos pierādījumus, ka sastādot un izstādot KMLat tādus SIA Sofists rēķinus, kādi tie ir, pie tam darba izpildi apliecinošiem nodošanas-pieņemšanas aktiem neesot, ir pamats atzīt, ka SIA Sofists izstādītie rēķini KMLat nesatur ne sniegto pakalpojumu aprakstu, ne ziņas par sniegto pakalpojumu daudzumiem un sniedzēja personu. Tur nav norādīta ne vieta, kur konkrēti darbi ir veikti, ne tas kādā laika periodā tie ir veikti, ne arī darba izmaksas. Tā ka no līguma star SIA Sofists un KMLat un SIA Sofists izstādītajiem rēķiniem nav iespējams secināt, par kādiem izpildītajiem pakalpojumiem ir runa, nevienai trešajai personai nav iespējams izsekot šā darījuma norisei. Iepriekš minētais dod pamatu atzīt, ka reāli nekādi darbi netika veikti.
M.E.Flanagena liecība: Viņš neko nezina par pakalpojumu līgumu, kas noslēgts starp KMLat un SIA Sofists. Viņš nekad nav redzējis līgumu. Viņš nedomā, ka kaut ko zina par sākotnējo izpēti un sākotnējām rekomendācijām, ko SIA Sofists vai/un J.Liepnieks būtu gatavojuši KML. Pirms Latvijā tika izveidota KMLat, jebkādi materiāli, kur būtu norādītas attiecības sabiedrisko attiecību jomā starp KMLat un SIA Sofists vai J.Lieonieku, nav bijuši. Par SIA Sofists rēķinu apmaksāšanu viņš nekādus norādījumus nav devis, un arī neatceras, ka viņi to būtu apsprieduši.
D.Urtāne paskaidroja, ka KMLat vajadzībām izpildītu darbu kopiju materiālu pie viņas nav, pakalpojumus KMLat sniedza J.Liepnieks, kurš arī izvēlējās formu un veidu, kā tos sniegt un viņa nezina vai šī pakalpojumu sniegšana bija saistīta ar kādu dokumentu vai materiālu izstrādi.
Pats J.Liepnieks atzīst, ka līgums starp SIA Sofists un KMLat bija fiktīvs, jo nekādus sabiedrisko attiecību pakalpojumus viņš KMLat nav sniedzis,
bet līgums bija vajadzīgs, lai ārēji radītu nepatiesu priekšstatu, ka nauda tiek maksāta par sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi mākslīgi radīts tiesisks pamats naudas pārskaitījumiem.
Mums atliek gaidīt apelācijas tiesas lēmumu, kas gaidāms tuvākā nākotnē.